Šī gada 5. martā ar pavasarīgām dziesmām Latviešu kultūras centra balkonu pieskandināja mazo vokālistu konkursa „Daugavpils Cālis 2016” dalībnieki.

Pūpolu svētdienā, Daugavpils Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīcā notiks koru garīgās mūzikas koncerts Latviešu kultūras centra vīru kora „Forte” (diriģents Jevgeņijs Ustinskovs) un vīru kora „Ķekava” (diriģents Arvīds Platpers) izpildījumā.

Solisti: Lāsma Sondore, Māris Evalds, Maksis Krilovs. Koncertmeistare Ilze Arne.
Koncerta diriģenti: Arvīds Platpers un Jevgeņijs Ustinskovs.

Džeimsa Žermēna īpašā dziedāšanas maniere ir veidojusies dziļā viņa dzimtenes Haiti tradicionālo kreoliešu dziesmu un vudū ceremoniju pavadošās mūzikas, klasiskā un Eiropas džeza skolas, kā arī afrikāņu sarīkojumus pavadošās mūzikas ietekmē. Citādi sakot, Džeimsa Žermēna stils apvieno tradicionālo ar mūsdienīgo, kas ir raksturīgs trijiem kontinentiem. Viņa muzikālā pasaule ir pilna karstu ritmu un vārdu, kas nāk no pašas sirds.

2016. gadā Normunds Rutulis turpinās iepriecināt sava talanta cienītājus ar jaunāko muzikālo projektu “Vēstule meitenei”.

Pateicoties 2015.gadā izdotajam albumam ar tādu pašu nosaukumu un veiksmīgajiem koncertiem tā paša gada rudenī projekts ieguva jaunu impulsu Latvijas un Zviedrijas mūziķu sadarbības turpinājumam, kā arī jaunā vokālā dueta – Normunds Rutulis un Katrīna Cīrule - mākslinieciskajai attīstībai.

Latviešu kultūras centra Deju ansamblis „Laismeņa” /vad. Diāna Soldāne/ pulcē draugus no dažādām Latvijas pusēm, lai vienotos jautrā, nebēdnīgā un košā deju putenī.

Jauniešu sadancī „Deju putenī” tiksies tautas deju ansamblis „Svīta” /vad. Gatis Konrads/ no Tukuma, jauniešu deju kolektīvs „Zemgaļi” /vad. Līga Ozola, repet. Daina Mestere/ no Jelgavas, jauniešu deju kolektīvs „Mārupe” /vad. Rolands Levics/ no Mārupes, Preiļu novada kultūras centra un Preiļu valsts ģimnāzijas jauniešu deju kolektīvs „Dancari” /vad. Ilze Broka/, jauniešu deju kolektīvs „Labrīt” /vad. Antonija Stalidzāne/ no Ilūkstes, jauniešu deju kolektīvs „Lāse” /vad. Aina Razminoviča/ no Bebrenes un Latviešu kultūras centra bērnu deju kolektīvs „Pienupīte” /vad. Inese Zuģicka/ no Daugavpils.

Šī gada 6.martā plkst. 16:00 Daugavpils Vienības nama koncertzālē notiks ikgadējais Pavasara koncerts, kas veltīts sievietēm. Šoreiz tas būs teatrāls koncertuzvedums „Spraud man puķi…”.
 
Kā norāda uzveduma veidotāji, „Izklaides producentu grupa 7”: ”„SPRAUD MAN PUĶI...” būs teatrāls koncertuzvedums, veidots no teju 25 izrāžu dziesmām, kur savu asprātīgo, vienmēr trāpīgo, dziļi izjusto un reizēm tik trausli sentimentālo dzejas domu teicis Jānis Peters. Un par teātra dziesmu trūkumu ar šī dzejnieka vārdiem sūdzēties patiesi nevaram. „Šerloks Holmss”, „Trīnes grēki”, „Māsa Kerija”, „Dekamerons”, „No saldenās pudeles”, „Draudzes bazārs”, „Minhauzena precības”, „Seši mazi bundzenieki”, „Preilenīte”, „Sirano de Beržeraks”, „Kabīrijas naktis”, „Nāc pie puikām”, „Trīs draugi”, „Sprīdītis”, „Un atkal Pifs”, „Satikšanās”, „Latgola.lv”, „Meldermeitiņa”, „Šveiks”, „Dāmu paradīze”, „Stikla kalns”, „Varkaļu pagasta skolotājs” – lūk, izrādes, kas savulaik pulcējušas un dažas – jaunākās  vēl aizvien pulcē pilnas skatītāju zāles teātros.”

Katru gadu 20. martā pasaulē svin starptautisko Frankofonijas dienu. Par cik vienas dienas ietvaros nav iespējams parādīt Francijas kultūras daudzveidību, pasākumu virkne notiek visu mēnesi. Arī Daugavpilī marts noritēs Frakofonijas zīmē. Šogad pilsētā notiks Francijas viesmākslinieku koncerti, izstādes un tikšanās ar franču viesiem.

Vienības nama koncertzālē notiks tautas mūzikas koncerts „Pavasari gaidot”, kurā divas atraktīvas muzikālas grupas - Tautas mūzikas ansamblis RAKARI (Daugavpils), vadītājs Ēvalds Daugulis un Jauniešu post-folkloras grupa RIKŠI (Rēzekne), vadītājs Ēriks Zeps ieskandinās pirmās vēsmas pavasarim.

Abu kolektīvu koncertprogrammas veidotas stilistiski dažādās manierēs - no klasiski romantiskām tautas melodiju apdarēm līdz brīvi veidotām kompozīcijām, kuru saknes sniedzas latgaliešu un latviešu tautas mūzikas mantojumā.

Kino, maģija vai abi vienlaicīgi?

Uz skatuves viens aiz otra novietoti videoekrāni, kas sniedz dziļuma ilūziju: nav īsti saprotams, uz kura tieši tiek projicēti attēli. Trīs dzīvespriecīgi mūziķi, jokdaris un videomākslinieks aicina skatītājus iepazīt kinoizrādes pioniera Žorža Meljesa (1861-1938) brīnumaino pasauli. Šis ģeniālais kinorežisors bija neparasta un daudzpusīga personība: cilvēks – orķestris, iluzionists, scenārists, producents, ilustrators, mehāniķis un, protams, režisors. Tieši viņš, ienācis filmu industrijā no šovbiznesa un burvju mākslas pasaules, radīja pirmos specefektus kino vēsturē.